Laikā, kad iespējas klātienē apmeklēt kultūras pasākumus ir ierobežotas, galerija LOW uzsākusi podkāstu ciklu LOWkāsts, kura ietvaros publikai būs pieejami neklātienes lekciju cikli no diviem jaunizveidotajiem galerijas papildinājumiem – Mākslinieku krīzes centra, kurā šobrīd saimnieko filozofiskais Ainārs Kamoliņš un Monumentālās kafejnīcas, kurā iemitinājies kritiskais Vents Vīnbergs.

Pirmais Lowkāsta ieraksts tapis 2020. gada 1. maijā Aināra Kamoliņa un Ting-an Lin performatīvā lasījuma “Ķīniešu galdiņš” laikā, kas risinājās Mākslinieku krīzes centrā galerijā LOW. 

Boiko un Lediņa darbs “Zun” iesākas ar intriģējošu motto: “ķihniešu galds ir vienkārši lielisks”. Šo izteikumu ir iespējams domāt plašākā mēbeļu filozofijas kontekstā. Tās sistemātisku aizsākumu var redzēt Edgara Po esejā “Mēbeļu filozofija” (1840). Tomēr diskusijas par mēbeļu pareizu izpratni var redzēt arī agrākos filozofijas vēstures gadījumos gan, piemēram, antīkajā filozofijā, gan arī Imanuela Kanta argumentos par mēbeļu izvietošanu telpā kā vienu no glezniecības apakšnozarēm. Līdzīgi mēbeļu filozofija pievēršas jautājumiem par ne tikai metafizisku mēbeļu izpratni, bet arī metaforu skaidrojumiem un vēsturiska konteksta izpētei.

Lai arī mēbeļu filozofija var tematizēt mēbeļu abstraktu problemātiku, joprojām ir neatrisināts jautājums par to, kāpēc Boiko un Lediņš runā tieši par ķīniešu galdiņu? Vai šī izvēle ir poētiska nejaušība vai arī var meklēt īpašu nozīmi? Ja nozīmju meklēšanu uztver nopietni, tad tas var mūs aizvest, iespējams, līdz galam neatrisināmu pārdomu labirintos. Tomēr mums varētu palīdzēt tekstu fragmenti: Marksa pārdomas “Kapitālā” par Ķīnu un galdiņiem, Kurta Švitcersa (Kurtumzla) mercmāksla, Anna Blūma (Puķe), kas stāv uz ķīniešu galdiņa, gan arī citi pie šī galdiņa izsauktie gari.

Ieraksts tapis ar VKKF, Caparol, Piebalgas alus, Mušjāņa un Kaspara Groševa atbalstu. 

ALKOHOLA LIETOŠANAI IR NEGATĪVA IETEKME